Saulains sveiciens no Klagenfurtes! Pagājušajā nedēļā bija tik silts, ka daļa šeit jau atklāja peldsezonu. Es vēl nē, bet sauļošanās sezonu gan!
Iesākumā gribēju kārtējo reizi atzīmēt, ka man ir vienkārši lieliska istabas biedrene. Pirmkārt, mēs esam ļoti līdzīgas dienas režīma ziņā, gan arī interesēs. Vakaros mums vienā laikā nāk miegs, no rītiem vienā laikā ceļamies- dažkārt jau 9:00, dažkārt 12:00. Ballītēs vienā laikā mums uznāk vēlme doties mājās. Un ir tik smieklīgi un forši, ka viņa dažkārt mēģina ar mani runāt latviski, izmantojot vārdnīcu. Vai vienu vakaru, kad taisījāmies jau gulēt, dzirdēju, ka latviski sāka skanēt- pulkstenis jau deviņus sit, jāiet gulēt, jāiet gulēt. Nezinu, kur internetā viņa bija atradusi tādu dziesmiņu. :D Dažkārt no rīta viņa ielec pie manis gultā vai sāk dziedāt! Ir tik tiešām jautri!
Pāris vārdos par skolu...Mani mīļākie kursi ir Writing in English un Reading and Discussion of Communication and Media studies. Iespējams tādēļ, ka šie priekšmeti ir angļu valodā, bet arī tādēļ, ka pasniedzēji ir ļoti jauki un speciāli man dažkārt paskaidro kādas specifiskas lietas saistībā ar Austrijas kultūru vai valodu. Un arī interesējas par Latviju, jautā piemērus no Latvijas, kā arī kursa biedri ir ļoti draudzīgi, izpalīdzīgi un jauki. Vienu reizi ar pasniedzēju priekšgalā lekcijas ietvaros devāmies uz mākslas izstādes atklāšanu, kas beidzās ar neformālo daļu- sarunām par dzīvi un vīnu neierobežotā daudzumā. :D
Bet mans ne-mīļākais kurss ir Wissensmanagement in Unternehmen (zināšanu pārvaldība uzņēmumos). Kurss ir vācu valodā, mums ir ļoti daudz grupu darbi. Parasti uzdevumam atvēlēts maz laika, tāpēc visi runā ļoti ātri, visi reizē un vēl pie tam vāciski. Man tādēļ ir grūti iesaistīties un daži noteikti domā, ka es esmu ļoti nekomunikabls cilvēks. :D Iespēju robežās jau, protams, cenšos līdzdarboties, bet nav viegli. Uz nākamo reizi jāsagatavo 15 minūšu prezentācija vāciski+ vēl kaudze sīko mājasdarbiņu (vāciski)+ jāsāk rakstīt referāts 15 lpp. garumā. Vienīgais mierinājums, ka šis priekšmets jāmēģina paciest tikai vienu piektdienu 4 stundu garumā un vienu sestdienu 8 stundu garumā un tad gan viss.
Nu jau esmu satikusi 5 latvietes šeit. Vienu dienu biju iepirkties uz savu tuvējo pārtikas veikalu un biju tik pārsteigta, kad pārdevēja sāka ar mani runāt latviski, ka pirmajā momentā pat neko neatbildēju. :D Viņa zināja, ka esmu no Latvijas, jo maksāju ar Latvijas kredītkarti.
Nevaru neko neuzrakstīt arī par ēšanu. :D Vienu vakaru saņēmu uzaicinājumu piedalīties internacionālo ēdienu vakarā. Ilgi domāju, ko tādu vienkāršu un ar pieejamajām sastāvdaļām pagatavot, ko ēd Latvijā. Beigu beigās kompānijā ar vēl vienu latviešu meiteni sacepām pankūkas. Sākumā bija visai liels haoss, jo pankūkas tika krautas uz šķīvjiem kopā ar citiem ēdieniem un ēstas visdažādākajās variācijas- pat ar kečupu. Pagāja ilgs laiks līdz visi saprata, ka tās domātas kā saldais ēdiens. :D Šajā ēdienu vakarā mielojāmies arī ar ēdieniem no Čehijas, Francijas, Kolumbijas, Spānijas, Itālijas.
Vēl nedaudz pieminēšanas vērts ir mans atgadījums ar iekāpšanu nepareizajā autobusā. It kā jau nekas, ja neņem vērā, ka attapos, ka autobuss nav īstais, kad biju labu gabalu ārā no pilsētas, vietā, kur apkārt bija tikai lauki un nevienas mājas+ bija nakts. Beigu beigās jau viss bija labi, ar to pašu autobusu tiku nogādāta vajadzīgajā vietā, šoferis bija ļoti jauks, pat piedāvāja kafiju garajā mājupceļā. Jo mājās tiku pēc vairāk kā stundas ierasto 10 minūšu vietā. Vismaz autobusa šoferis tagad daudz zina par dzīvi Latvijā. :D
Un vēl es vienā dzimšanas dienas ballītē iepazinos ar burvi. :D Izrādās mūsu kopmītnēs dzīvo viens itālis, kas pelna naudu kā burvju mākslinieks. Es skatījos viņa kāršu trikus un vienkārši paliku ar vaļā muti. To pat nevar aprakstīt! Ģeniāli. Un vēl mūsu kopmītnes ir ģeniālas ar to, ka ir milzīgs jumts, uz kura ir kamīns bārbekjū pēcpusdienām/vakariem un krēsli kā pludmalēs, lai sauļotos. Vēl mums ir arī ballīšu istaba ar bāru. Un vēl- saldumu automāts, dzērienu automāts un pat alus automāts (nu ja sagribas kādu vēsu aliņu, bet slinkums uz veikalu iet). Turklāt aiziet uz veikalu jebkurā laikā, kad ienāk prātā, arī nav nemaz tik vienkārši, jo pārsvarā visi veikali tiek slēgti jau ap 18:00 vakarā. Un brīvdienās atvērti ir tikai daži veikali, svētdienās varbūt tikai viens visā pilsētā, bet neesmu pat droša.
Tā kā mums vidēji ir +25 grādu silts, bieži dodos uz parku vai ezeru. Skaisti! Vienu vakaru ar istabas biedreni un dažiem citiem cilvēkiem, devāmies sagaidīt saulrietu pie ezera. Ilgi gan nepalikām, jo sabijāmies no milzīgā sikspārņu bara, kas tur lidinājās. :D Un svētdien bija vienkārši lielisks pikniks parkā! Ceru, ka saule drīz aplaimos arī Latviju, jo uzreiz tāds priecīgāks noskaņojums visiem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru