Pagājušas jau vairāk kā trīs nedēļas kopš esmu Austrijā. Laiks tiešām lido!
Laikam vajadzētu beidzot uzrakstīt kaut ko vairāk par galveno iemeslu, kādēļ atrodos šeit, proti, studijām. Apgūstu šeit septiņus priekšmetus:
- 1. Kontexte und Bedingungen der Medienkommunikation. Kurss vācu valodā. Vienu nedēļu pasniedzēja uzstājas ar lekciju, nākamajā nedēļā ir semināra tipa lekcija jeb Tutorium, kad aplūkojam dažādus piemērus, ir iespēja uzdot jautājumus.
- 2. Introduction to Cultural Studies. Intensīvais kurss angļu valodā, kas notiks tikai 4 dienas, bet no rīta līdz vakaram. Šis priekšmets vēl nav sācies, tādēļ nezinu kā būs, bet izklausās labi.
- 3. Mobile Medien: Kommunikation und Lernen. Kurss vācu valodā. Turklāt pasniedzēja runā TIK ātri, ka saprast kaut ko ir grūti. Man blakus sēdošā sieviete jautāja vai es kaut ko vispār sapratu, jo pat viņa austriete būdama apmēram pusi nesaprot. Šajā kursā ir arī padaudz mājasdarbu, bet pagaidām, salīdzinot ar Vidzemes Augstskolas mājasdarbiem, šie izraisa vieglu smaidu. Varbūt vēlāk būs trakāk.
- 4. Wissensmanagement im Unternehmen. Arī intensīvais kurss četru dienu garumā, kas vēl nav sācies. Tikai šis priekšmets būs vāciski, būs jāsagatavo 15 minūšu prezentācija vāciski un 15 lpp. garš referāts. Pagaidām esmu pozitīvi noskaņota.
- 5. Reading and Discussion of Communications and Media Studies. Priekšmets angļu valodā, galvenais noteikums, lai iegūtu pozitīvu vērtējumu- ierasties lekcijās, līdzdarboties un nodot visus mājasdarbus.
- 6. Writing in English. Pagaidām mans mīļākais kurss. Pasniedzēja ir tik pozitīva un jautra, ka vienmēr pēc lekcijas dodos prom pacilātā garastāvoklī un ar smaidu uz lūpām. Vienīgais pasniedzēja joprojām nevar atcerēties, ka esmu no Latvijas, nevis Somijas. Viņa bieži man prasa kādu piemēru par Somiju. :D
- 7. Sprachkurs 7 jeb Vācu valoda kā svešvaloda. Šis priekšmets ir 2 reizes nedēļā pa 3 stundām un te nu gribot vai negribot ir jārunā vāciski.
Par mācībām kopumā var teikt, ka nekas ļoti krasi atšķirīgs no Latvijas jau nav. Vienīgi lekcijas garums katrā priekšmetā var atšķirties, ir lekcijas, kas ir 1,5 stundu garas, ir 2 vai 3 stundas garas. Līdz ar to lekcijas dažiem studentiem pārklājas un studenti vienkārši nāk un iet, kad grib. Dažreiz kāds pieceļas un aiziet no lekcijas neko nepaskaidrojot, dažreiz paskaidro kaut ko. Līdz šim interesantākais paskaidrojums, ko es esmu dzirdējusi bija tāds, ka tūliņ sāksies futbola mačs starp Minhenes Bayern un neatceros kādu tur komandu. Puisis piecēlās un teica, ka tā esot tiešām svarīga spēle un prom bija. :D
Kas vēl tāds...
Pagājušajā nedēļas nogalē manas istabas biedrenes draugs sagādāja viņai jauku pārsteigumu, nebrīdinot ierodoties no Itālijas. Patiesībā pārsteigums bija arī man. Viņš man uzdāvināja vīnu, kas esot atzīts par labāko vīnu Itālijā speciālā konkursā. Viņš mūs abas arī aizveda uz austriešu restorānu, samaksājot par mums visiem trijiem vairāk kā 50 eiro. Nogaršoju Vīnes šniceli, kas bija vienkārši milzīga un pankūkas ar šokolādi, riekstiem un vaniļas saldējumu. Pēc tam atstāju viņus divatā un kopā ar latviešu meiteni un spāņu puisi devāmies pastaigā uz ezeru. Ārā tik silts, spīd saule, fonā skaists kalnu skats, klausāmies U2 dziesmu Beautiful Day un vienkārši priecājamies. Pēc tam, kad sāka kļūt vēsāk devāmies uz manām kopmītnēm dzert vīnu un ēst zemenes. Vēlāk kopā uztaisījām vakariņas- spageti ar gaļas mērcīti.
Šajā nedēļas nogalē bija arī Svētā Patrika diena, ko izrādās atzīmē arī Austrijā. Visi staigā zaļās drēbēs. Tā nu arī es nolēmu to atzīmēt. Kopā ar horvātu puišiem un itāli devāmies uz īru krodziņu. Satiku vēl 2 latvietes. Tā kā tagad šeit Klagenfurtē esmu satikusi jau četras latvietes. Prieks.
Piektdienas vakarā savukārt bija noorganizēts lielisks pasākums Erasmus studentiem viduslaiku pilī. Kad ieradāmies pilī, bija iespēja izmēģināt loka šaušanu un vēl kaut kādu aktivitāti ar trāpīšanu mērķi, kurai pat nezinu nosaukumu. Tad pacienājāmies ar medus mājas vīnu. Ņamm.. Un tad sekoja mielasts. Vieta (pils), kur bija vakariņas bija tiešām ļoti skaista. Arī galds attiecīgi saklāts viduslaiku tēmai atbilstošs. Pirms ķeršanās klāt ēdienam, mūs ietērpa īpašās micēs un uzlika priekšautiņus, kā arī bija jānomazgā rokas. Un tad jau mielasts varēja sākties! J Sākām ar gardām un kraukšķīgām franču maizītēm un speķi. Pēc tam bija iespēja izvēlēties jebkādu dzērienu- vīnu, alu, sulu utt. Tad puiši servēja mums garšīgu zupiņu. Nākamais ēdiens bija salāti, kartupeļi un daudz, daudz gaļas. Grilētas vistiņas, vistiņas rīvmaizē, cepeši..Un ik pa brīdim kāds no pils darbiniekiem nāca klāt un jautāja, vai nevajag vēl kaut ko atnest. Es jutos tik pieēdusies, ka likās, ka nevaru pakustēties. Un vēl pēc tam bija kūkas. :D Jāpiebilst, ka tas viss (izņemot zupu) bija jāēd ar pirkstiem (kā viduslaikos). Pēc mielasta sekoja lustēšanās un dejošana līdz pusnaktij.
Sestdien noīrējām mašīnu un 2 latvietes, 2 spāņi un 1 rumānis plānojām doties aplūkot Horvātiju. Iebraucot Slovēnijā mūs apturēja policija, lika uzrādīt pases un paskaidroja, ka mums nav biļetes, lai varētu pārvietoties pa bāni. Izrādās tā bija jānopērk benzīntankā. Sods 300 eiro. Nezinu, kāda iemesla dēļ beigu beigās viņi apžēlojās un lika mums samaksāt tikai 160 eiro. Nepatīkami vienalga, bet, izdalot uz visiem pasažieriem mašīnā, nebija tik sāpīgi. Tad nu mazliet skumīgi devāmies tālāk līdz Horvātijas robežai. Atkal uz robežas savāca visu pases, gaidām kādu stundu līdz kāds ar mūsu pasēm atnāk atpakaļ pie mums. Vienam no spāņiem liek izkāpt no mašīnas un paziņo, ka viņš vienīgais nedrīkst iebraukt Horvātijā, jo izrādās viņš dzimis Kolumbijā, līdz ar to nav Eiropas pilsonis, bet gan Kolumbijas. Nu neko, protams, arī pārējie atmetām domu par Horvātijas apskati. Tā nu griezāmies atpakaļ un mainījām plānu, respektīvi, aplūkojām Slovēniju. Bijām Slovēnijas laukos, kur pa ceļu skraidīja aitas un viss izskatījās diezgan nabadzīgs. Toties bija vīna plantācijas. Pēc tam devāmies lūkot lielpilsētu, respektīvi, Ļubļanu. Vispirms paēdām pusdienas McDonaldā, ko mums izmaksāja spānis-kolumbietis, jo sajutās vainīgs, ka netikām Horvātija viņa dēļ. Apskatījām Ļubļanā pili, ļoti skaista. Tur viens japāņu tūrists palūdza vai nevar mani nobildēt, pēc tam pats pievienojās bildē. :D Laikam likos eksotiska. :D Bijām arī mazā pilsētiņā Bled, arī skaista. Ēdām tur picu vienā kafejnīciņā. Piestūmāmies pamatīgi. :D Pēdējā apskates vieta bija jau Austrijas pilsētiņa Villach. Arī jauka.
