Atkal nevaru noturēties neuzrakstot, ka man apkārt ir vienkārši lieliski cilvēki. Aprīļa sākumā biju nedaudz apslimusi un daudzi par mani te tā rūpējās! Katrs apjautājās kā iet, vai jūtos jau labāk. Istabas biedrene pagatavoja vakariņas un pat piedāvāja to visu atnest uz gultu, lai man nav jāiet uz virtuvi. :D Citi piedāvāja tēju, citi zupu uzvārīt. Bet tas lieliskums izpaužas ne jau tikai dienās, kad esmu slima, bet vienmēr.
Esmu saņēmusi savu pirmo atzīmi par mājasdarbu- 2. Šeit atzīmes ir no 1-6. 1 ir labākā atzīme, bet 6 sliktākā. Tā kā mana pirmā atzīme ir visai laba.
Un atkal jau jāpiemin kaut kas par ēšanu... 90% gaļu, ko šeit ēdu, ir tītara gaļa. Nezinu, kādēļ tā. Erasmus laikā arī dabūju nogaršot daudz ko tādu, ko nekad iepriekš neesmu ēdusi. Piemēram, vienu vakaru tiku ielūgta uz meksikāņu burritosiem. Gardi. Nekad nebiju tos ēdusi, bet bija tiešām gardi. Burritos pildīts ar šampinjoniem, rīsiem, kukurūzu, malto gaļu ar pupiņām. Vēl mans atklājums ir līčes, īpaši kokteiļos.
Viens no lielākajiem ieguvumiem Erasmus studijās, ir valodu uzlabošana. Pārsvarā komunicēju angliski un, lai arī uzskatu, ka saprotu diezgan labi angliski, joprojām apgūstu jaunus vārdus šajā valodā. Protams, esot šeit atsaucu atmiņā savas vācu valodas zināšanas, kuras pēdējo gadu laikā bija vienkārši izkūpējušas no manas galvas. Pateicoties Erasmus, tagad zinu arī pāris vārdus un pat teikumus itāļu valodā un spāniski. Un mācu citiem latviešu valodu. Vienu vakaru tā sasmējos, kad viens no spāņiem man saka- Paprika! Nesapratu, ko viņš grib pateikt. Izrādās- Priekā! Tā sasmējos. :D
Tagad mums ir brīvdienas no pus aprīļa līdz pat maijam. Interesanti, ka virtuvē satiekoties, visi viens otram jautā- Nu, kur tu pavadīsi brīvdienas? Un tad seko visdažādākās atbildes: Itālijā, Ungārijā, Vācijā, Francijā, Slovēnijā, Čehijā utt... Un jā, saruna tiešām notiek starp vienkāršiem studentiņiem. Bet tas viss ir iespējams, jo atrodamies Eiropas centrā un daudzas valstis ir pavisam tuvu. Turklāt, lai kaut kur aizceļotu vajag vien pāris eiro biļetei un labākajā gadījumā kādu paziņu, kas var izmitināt attiecīgajā valstī, lai nav jāmaksā par hoteļiem. Mans brīvdienu galamērķis- Itālija.
Devos uz Itāliju ar autobusu un pa ceļam baudīju vienkārši burvīgus Alpu kalnu skatus. Mani Itālijā izmitināja mana Austrijas istabas biedrene jeb Erasmus māsa, kas ir itāliete. Viņa ir no Padovas. Nezinu, vai visi itāļi, bet vismaz viņas ģimene, draugs un paziņas bija ļoti viesmīlīgi un jauki. Jutos kā karaliene. Visi bija gatavojušies manai sagaidīšanai, pat istabas biedrenes drauga bulterjers Atena, kura iepriekšējā dienā par godu man bija uz īpašu suņiem paredzētu vietu mazgāties un iesmaržoties ar kokosa aromātu. :D Savukārt, manas istabas biedrenes māsa bija pagatavojusi Itālijai tik raksturīgo tiramisu kūku. Tagad tā ir kļuvusi par vienu no manām mīļākajām kūkām, varbūt pat mīļāko. Itālijā to baudīju vairakkārt. Jāpiebilst, ka visas viesošanās laikā man nebija ļauts nevienā vietā pašai ne par ko maksāt.
Pirmajā vakarā arī nogaršoju Veneto reģiona tipisko dzērienu Spritz. Tas ir dzēriens, kas sastāv no baltvīna, Aperola un mazliet gāzētā ūdens, kā arī apelsīna šķēlītes un dažkārt vienas olīvas. Un interesants novērojums- pasūtot jebkādu dzērienu visās kafejnīcās bez maksas līdz ar dzērienu tiek atnestas arī uzkodas. Dažās vietās tā ir čipsu bļoda, bet dažās- dažādi salami, gaļas, maizītes.
Itālijā nogaršoju arī īstu itāļu picu, kas parasti tiek gatavota tieši ar mozzarellas sieru, kā arī pašu mozazarellas sieru ēdu vairākkārt. Ēdu arī spageti, risoto, salami un sparģeļus ar vārītu olu. Ļoti gardi. Nogaršoju arī tramezzino, kas ir tradicionālās itāļu maizītes, kā arī tortellini ar sieru un valriekstiem. Man garšoja pilnīgi visi itāļu ēdieni. Protams, neizpalika arī slavenie itāļu vīni. Un pēdējā vakarā tiku aizvesta uz šiku restorānu, kur noprovēju zirga gaļas steiku un ne to vien.
Visvairāk Itālijā paguvu apskatīt Padovu. Jauka pilsētiņa, kas atrodas Ziemeļitālijā, netālu no Venēcijas. Viena no ievērojamākajām apskates vietām šeit bija Padovas Universitāte, kas ir gandrīz 800 gadu veca. Un tajā savulaik par pasniedzēju strādājis pat Galileo Galilejs. Un pirmā sieviete, kas absolvējusi universitāti, ir absolvējusi tieši Padovas universitāti. Un tieši Padovā atrodas Prato della Valle, kas ir viens no lielākajiem laukumiem Eiropā. Vēl man ļoti patika Caffe Pedrocchi, kas tiek dēvēta arī par kafejnīcu bez durvīm, jo agrāk tā bijusi atvērta dienu un nakti un tā 85 gadu garumā. Šajā kafejnīcā nobaudīju šīs kafejnīcas īpašo kafiju- pedrocchino, kas bija viena no labākajām kafijām kādu biju dzērusi, jo pamatā ir karsta kafija ar piparmētru garšu, bet pa virsu ir kārta ar aukstu saldo krējumu.
Apskatīju arī Venēciju! Super! Kolosāla pilsēta. Tāda īpaša aura un noskaņa, sajūta kā citā pasaulē. Gondolas, puķu podi uz logu palodzēm, šauras ieliņas, daudz tūristu, suvenīru bodītes, 378 tilti, 117 saliņas, ūdens vis riņķī, kanāli, brīnišķīga arhitektūra, veļa, kas žāvējas pie ēku sienām, baloži, Svētā Marka laukums, apdrupušas māju fasādes...
Biju arī Romeo un Džuljetas pilsētā Veronā. Ļoti skaista. Apskatīju Veronas arēnu jeb amfiteātri. Devos lūkot arī slaveno Džuljetas balkonu un arī Romeo māju.
Ciao, bella Italia! Līdz nākamajai reizei! Es kādu dienu noteikti atgriezīšos, es gribu vēlreiz sēdēt zem palmas ar kafijas krūzi rokās, vēlreiz ēst īstu tiramisu kūku, vēlreiz baudīt Itālijas sauli un viesmīlību!
Tagad esmu atpakaļ Klagenfurtē. Lieldienas gan neiznāca nosvinēt pēc ierastajām tradīcijām, bet pie krāsainām olām tiku, pie šokolādes zaķa arī un arī olu kaujās piedalījos, turklāt uzvarēju. Uz kopmītņu jumta noorganizējām Lieldienu pusdienas. Katrs kaut ko pagatavoja, kā rezultātā visiem tagad nepieciešama vairāku dienu diēta, lai varētu ielīst savā apģērbā kā iepriekš. Es pagatavoju tādus kā pīrādziņus. Sāļie bija pildīti ar sieru un vārīto olu, bet saldie ar zemenēm, banāniem un Nutellu. Saņēmu ļoti daudz komplimentu, īpaši par saldajiem. Nogaršoju arī ļoti, ļoti daudz gardu ēdienu no dažādām valstīm. Ļoti garšoja horvātu sacepums ar kartupeļiem, malto gaļu un cukīni, kas saucās moussaka, kā arī francūzietes gatavotais ēdiens quiche lorraine. Indieši pagatavoja saldos burkānu salātus Gajar Ka Halwa. Cits francūzis pagatavoja šokolādes kūku. Ēdām arī krievu slātus, Portugāles želejveidīgu kūku, spāņu omleti, pildītas olas, ceptus cukīni, zivis un daudz, daudz citus ēdienus. Pusdienu jautrākā daļa bija tad, kad pēkšņi ieradās ugunsdzēsēji ar 5 (!!!) mašīnām. Laikam bijām pārcentušies ar ēst gatavošanu virtuvē. :D Nekāda ugunsgrēka galu galā nebija un visas mašīnas ar visu lielo ugunsdzēsēju brigādi varēja doties prom.
Priecīgas Lieldienas!
